Nda prueba COVID-19

Nda tu’un jikatu’un ka

Nadukú nuu sa’a pruba ja iyo ñati nuu ndee sa (vachi ni nuu yu’u Inglés)

Vese iyo ní nde ini ve’e ní kuu kachi ní nasa ni kee nuu prueba

Nda ñayiví ja jeen ji nda prueba ja kuya’vi de ni kee nuu positivo nuu prueba ji kanuu ja ka’an ji nuu yokaa COVID-19 ja iyo ini ñuu, nuu 1-800-525-0127 ñukua de kuaxin ji, kanuu ja ñama sa’a ji tiñu ya’a. Kuu ka’an ji nuu yokaa nda kivi lunes nde 6 a.m. nde 10 p.m. de nda martes nde domingo (ji nda kivi ja iyo viko) nde 6 a.m. nde 6 p.m. Iyo nuu ke’en yu’u.

Naku kanuu ja sa’a yo nda prueba ya’a

Nda prueba skaku ji nda ñayiví. Nda prueba sa’a ja nda ñayiví jito ka ji maa ji, tanu ja kindasi ji, tágua sukua ma kutenuu ka kue’e, chi nda ñayiví ja nduu xtuu kue’e ji kuu skutenuu ji kue’e. Nda prueba suni chindeé nda ñayiví ja satatan chi kuu kuni de nasa sa’a de nuu kue’e ji kuni de tú iyo inka kue’e jéé. Nda prueba kuu chindeé ji ja ñama ka ndikoo yo nuu tiñu sa’a yo.

Nda ñayiví tu’va nuu University of Washington ji Department of Health (DOH, Ve’e nuu jito ja Sa’a tátan) ni jini ji ja nda prueba COVID-19 ji ja jatiñu yo WA Notify (Tu’un ja kachi WA) ni sa’a ji ja ñati 6,000 ñayiví nduu ni jikin kue’e ji nde yoo diciembre kuiya 2020 nde yoo marzo kuiya 2021.

Nasa kuni sá tú jiniñu’un ja sa’a sa in prueba

Sa’a ní prueba tú ku’u ní. Kue’e COVID-19 sa’a (vachi ni nuu yu’u Inglés) ji ke’en kue’e, siki ñukua kuu ja tú nduu iyo va’a ní, jiniñu’un ja ñama sa’a ní prueba.

Sa’a ní prueba tú ni iyo ñati ní nuu in ñayiví ja ni kee ja ndo’o COVID-19. Ñama sa’a ní prueba tú ni xtuu kue’e ní. Tú nduu xtuu kue’e ní, kundetu ní ja ya’a u’un kivi ñukua de sa’a ní prueba.

Nda empresa ji nda nuu ndututu kua’a ñayiví ini nuu Washington sanaa kakan ji ja sa’a ní in prueba ji/axi ja kani ní vacuna maa ní tágua kuu kivi ní. Ka’an ní yokaa axi kunde’e ní nuu página internet ji tágua katu’un ní naguá jiniñu’un ji tágua kuu kivi ní.

Sanaa jiniñu’un ja sa’a ní in prueba ta ncha’a ki’in ní ji/axi ta ja ndikoo ní ve’e ní. Kunde’e ní nuu tutu Centers for Disease Control and Prevention (CDC, Ve’e nuu jito ji jekani nda kue’e) Tu’un jéé siki nda ñayiví ja kéé jika (vachi ni nuu yu’u Inglés).

Ta ndututu ní jín nda ñayiví, vi’i ka nda ja yika ji ja kundo’o xeen ji kue’e axi ja nduu ni kani ndi’i vacuna COVID-⁠19 ji (vachi ni nuu yu’u Inglés).

Ndenu sa’a sa prueba

Nuu página internet Department of Health ñuu Washington iyo in lista nuu sa’a nda prueba ja iyo ini ndaka ñuu, ji na hora kuu ja satiñu ji. Táguá ni’in ka ní tu’un siki nasa satiñu nuu sa’a nda prueba ka’an ní nuu 2-1-1. Nda kit nda prueba ja kuya’vi kuu kakan ní ja kenda ve’e ni axi suni iyo nuu nda farmacia tágua sukua kuetiñu ní ini ve’e ní.

Ya’vi

Nda seguro chunaa ji nuu una prueba ja ni’in nda ñayiví ndaká yoo. Ya’a ni’in ka ní tu’un siki nasa chunaa seguro nuu nda prueba ní (vachi nuu yu’u Inglés).

Nduu kuya’vi nda prueba ja iyo nuu nda ve’e ja jatiñu ñuu tágua kua’a ji prueba nuu nda ñayiví. Kua’a tuni nda prueba, vi’i ka nda prueba nda ñayiví ja ndo’o ji kue’e, kuu chunaa seguro axi suni kuu chunaa Department of Health.

Suni kuu kue’en ní nda prueba ja sa’a ini ve’e nuu nda tienda ji nda farmacia axi nuu internet. Nduu jiniñu’un ja kuneva’a ní seguro axi in receta in médico.

Nda prueba ja iyo

Nda prueba ja iyo mita kuu nda prueba antígeno ja ñama kee, nda prueba molecular (ja sa’a nuu in laboratorio axi nuu sa’a nda prueba) ji sava nda prueba ja sa’a ini ve’e. Kuu ni’in ní nde ni in nda prueba ya’a tú iyo ji chi iyo jichi ja iyo ji axi ja nduu siki ja kua’a ñayiví jatiñu ji.

Nasa kuatiñu nda prueba ya’a ini ve’e

Kánuu ja sa’a ní tuni kachi tu’un ja ñu’un ini kit nda prueba ñama ya’a ja sa’a ini ve’e tágua sukua va’a ka kee. Kua’a nda marca neva’a ji in video ja ste’en nasa kuatiñu yo. Tágua ni’in ka ní tu’un, kunde’e ní nuu tu’un ja kachi CDC siki nasa sa’a nda prueba ini ve’e (vachi nuu yu’u Inglés).

Suni kuu ja ma kee nda nuu nda prueba ya’a ja sa’a ñama. Sanaa nda kit nda prueba kuu ku’un uu prueba (jiniñu’un ja ka’vi ní tu’un ja ndee yika kaja tágua kuni ní na kivi sa’a ní prueba ya’a).

tágua ni’in ka ní tu’un siki nasa satiñu nda prueba nda sa, kunde ni nuu página nda tu’un jikatu’un ka siki nda prueba.

Nasa satiñu nda prueba

Ñati ndi’i nda prueba tava ji ini yavi xitin yo. Jaku ni nda prueba kuu ja jatiñu ndeyu’u yo. Kuu ni’in ka ní tu’un nuu página nda tu’un jikatu’un ka siki nda prueba.

Na tiempo kuu ja kindasi ní axi koo jika ní

Sanaa jiniñu’un ja kindasi ní axi ja koo jika ní ta ncha’a sa’a ní in prueba axi ta ja ni nenda tu’un siki nasa ni kee prueba ní. Kuu sama tiñu ya’a tú ja ni kani vacuna ní axi tú nduu xtuu kue’e ní. Tutu jéé ka CDC kachi nasa kuu ja sa’a ní tiñu ya’a (vachi nuu yu’u Inglés). Suni kuu sa’a ní ja kachi nuu tutu sa (vachi nuu yu’u Inglés) ja ka’an siki nda ñayiví ja ndo’o kue’e axi ja ni iyo ñati ji nuu kue’e COVID-19.  

Sa’a ní ta in tatuni nda tu’un

Kindoo ní ve’e ní tú ni xtuu kue’e ní.  Vese ni kee positivo nuu prueba COVID-19 ní, iyo tiñu ja kuu sa’a ní tágua kuu koto ní maa ní jín inka ka ñayiví. Kuu ni’in ka ní tu’un ya’a: Naguá sa’a ní tú ni kee positivo nuu prueba ní.